Bet jau dažas dienas viss ir mainījies - man ir SAVS viedoklis. Ko no mana viedokļa te rakstīt nezinu, jo daudzi jau visuvarenajā interneta telpā ir izteikušies ļoti precīzi, bet atkārtoties man negribās. Es labāk pastāstīšu savu emocionālo stāstu par to, kā es gāju uz potenciālo kulta filmu. Par to, ka tāds brīnums gaidāms uzzināju pirms vairākiem mēnešiem pateicoties manam mīļajam kino blogam kino.kults.lv un tāpat kā daudzi citi biju sajūsmā par Creep izvēli filmas tailerim. Starp citu filmai bija ļoti labi izstrādāta tīzeru, taileru stratēģiju - gribējās vēl un vēl!
Tātad mani jau bija nokaitinājuši jautājumi, vai es esmu redzējusi konkrēto filmu un ko es par to domāju. Diemžēl es par prioritāti biju izvēlējusies vakaros rakstīt maģistra darbu, nevis izklaidēties. Taču šo ceturtdien tiku cauri konsultatīvajai pārbaudei un nolēmu vakarā atpūsties. Pēc darba aizgāju mammai līdzi uz Art Deco izstādi, pēc tam no labā garastāvokļa uz saucu mammai vakariņas. Sēdējām un domājām, ko vēl labu sadarīt un abu domas nosliecās un "Sociālā tīkla" virzienā.
OK, nonākam kino Cita dēle un dodamies uz mazo zālīti. Jo, protams, tieši tajā vakarā lielajā zālē jārāda Metropolitēna opera. Apsēžamies un pēc brīža secinām, ka esam nonākuši ļoti inteliģentā sabiedrībā, jo priekšā apsēžas (kā tikai vēlāk uzzinājām) jaunā kultūras ministres amata kandidāte.
Labi - aiziet filma. Diez gan ātri iepatīkas. Sākumā puiši sāk runāt burvīgajā programmētāju valodā, no kuras es saprotu maz, bet daudzi skatītāji nemaz. Ceru, ka tas ilgi neturpināsies. Manas cerības attaisnojas - filma ir saprotama, interesanta un reāla. Ne jau faktu ziņā protams, bet cilvēku attiecību, raksturu ziņā reāla. Stāsts pats par sevi jau nav nekāds dižais - izdomāja džeks šo to ģeniālu, pakasījās ar citiem, jo raksturs nebija nekāda Dieva dāvana, bik patiesājās un šeku reku - miljonārs. Bet filmas kadrējums, nelineārā stāstījuma līnija un tīkamais skaņu celiņš rada iespaidu, ka esi noskatījies kaut ko īpašu.
Par sīkākām detaļām jau labi uzrakstījis Krizdabz, iedodot arī labu papildliteratūru par filmu un reālās dzīves peripētijām. Tomēr to labāk lasīt jau redzējušam filmu.
Viena no lietām, kas man ļoti patika bija tas, kā Marks atbildēja tiesas sēdēs. Diez vai reālās tiesas sēdēs tā varētu uzvesties, bet filmā bija inčīgi.
Kopsavilkumā - filma patika, nesaukšu gan par ģeniālu, bet ļoti laba ir gan! Pēc tam visu vakaru domāju, diez kas būs The Next Big Thing. Un ļoti sagribējās, lai man būtu tāda izglītībai, lai es varētu kaut ko radīt vai izgudrot. Lai gan - esmu jauna, man visa dzīve priekšā. Redzēsim vēl ko man izdosies paveikt!
