ceturtdiena, 2011. gada 24. februāris

Grieķu mitiloģija, nedaudz Krievijas un smuki briti

Nosaukums liekas nedaudz nejēdzīgs? Šodien šāds jēdzienu savienojums ieguva jēgu tiem, kas interesējas par "Hurts" mūziku. [Es jau uzreiz apsolos šo blogu nepārvērst par viņiem veltītu pasākumu un rakstīt arī par ko citu. Tiem, kas nevēlas par šo tēmu tagad neko lasīt - ir tāda x podziņa šim tabam vai logam, kur atvērts šis blogs]

Tātad,  jaunie britu talanti "Hurts" beidzot ur kļuvuši pietiekami pazīstami un popsīgi, lai atkāptos no savas klasiskās klipu formulas ''melanholiski stāvam/sēžam/dziedam uzvalciņos, apkārt meitenes plīvojošās kleitās, maksimāli izvairāmies no jebkādām krāsām". Lai gan pieņemu, ka ir daudzi, kam šis stils likās ļoti tuvs viņu pop-emo dvēselei. Taču puiši nekad nav slēpuši, ka viņi grib piedāvāt labu pop produktu, tāpēc var jau mēģināt iepatikties plašākai publikai, ieviešot savos klipos spilgtākas krāsas un spēcīgāku stāstu.
Orfejs un Eiridīke klasiskie

Stāsts pietam nav gluži neredzēts, bet gan ar tiešām atsaucēm uz grieķu mitoloģiju jeb mītu par Orfeju un Eiridīki. Lai nav plaši jāskaidro, teikšu Wikipēdijas vārdiem: Orfejs devās uz mirušo valstību, lai atgūtu savu sievu Eiridīki. Aīds deva viņam savu atļauju to darīt, jo Orfejs skaisti spēlēja, taču ar vienu noteikumu - Eiridīkei jāiet aiz Orfeja un viņš nedrīkst palūkoties tai sejā, pirms abi nav sasnieguši virszemi. Orfejs piekrita, tomēr paraudzījās atpakaļ, tāpēc Eiridīki zaudēja. Stāts, par kuru man personīgi ir nācies dzirdēt šādu sieviešu viedokli - vīrietim jāizpilda vesela viena lieta, bet pat to viņš nevar. :)

Tad nu "Hurts" ir paņēmuši šo klasisko stāstu un pārnesuši uz pagājušā gadsimta Krieviju. Kāpēc tieši uz turieni? Mans minējums - aprīlī gaidāmās Krievijas tūres mārketinga veicināšanas nolūkos. Manuprāt klipā ir daudz feinu sīkumu, sākot no visus fascinējošas ceļazīmes, saplēstiem stikliem, melnas Volgas līdz interesantiem krāsu akcentiem un labi atrastām aktrisēm. Un jā - es GRIBU tādas sarkanās 'klavieres"!

Kas tur vēl palika? Ak jā - smukie briti. Viss jau atkarīgs no gaumes, bet nu man jau tīk. Lai tik puišiem veicas karjerā un cerams, ka līdz Positivusam viņiem vēl nebūs apnikušas viņu dēļ ģībstošās meitenes un viņi nepasāks staigāt ar nopietniem apsargiem. Tā, viss laikam. Ak, nē - lūdzu video:


pirmdiena, 2011. gada 7. februāris

7 lietas par mani

Jau pirms kāda laiciņa biju pamanījusi, ka Chiepa man bija padevusi stafeti iekš tādas burvīgas lietas, kā 7 lietām par mani. Nezinu gan, cik ļoti šie jautājumi spēj ieviest skaidrību par manu personību, bet nu beidzot esmu saņēmusies atbildēt. Tad nu lūk:

1. Kas ir pirmā lieta, ko tu iedomājies, kad piecelies no rīta?
Pašlaik es katru domāju, ko šodien izdara, lai padarītu savu dzīvi vairāk līdzīgu tam, ko esmu iedomājusies, kādai tai jābūt.

2. Pirmā lieta, ko tu pamani pretējā dzimumā?
Attieksmi. [Es nekopēju atbildi no Chiepas, tik pēcāk apskatījos, ka šī tāpat domā] Bez man pieņemamas attieksmes pret dzīvi, sevi un mani, nekādas fiziskās īpašības neliksies vērtīgas.

3. Pirmā lieta, ko ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu? 
Grāmatu par tēmu, kā izdzīvot uz neapdzīvotas salas for dummmies.

4. Kas ir pēdējais, ko tu apēdi?
Cūkgaļu saldskābā mērcē ar frī un salātiņiem.

5. Pēdējais cilvēks, ar kuru tu runāji pa telefonu?
Mamma un personīgā juriste vienā personā, sakarā ar man nepieciešama iesnieguma sagatavošanu. 

6. Pēdējā filma, ko tu noskatījies? 
The Sorcerer's Apprentice , kuru nebiju paspējusi apskatīt kino. Man jau patīk filmas par burvjiem n'stuff.

7. Pēdējā grāmata, ko tu lasīji?
Inheritance triloģijas otrā daļa Eldest. Tā kā ir cerība, ka tuvākajā laikā (sākot no marta sākuma) dzīvē iestāsies nedaudz mierīgāks periods, ir apņēmība izlasīt šo līdz galam un ķerties pie pēdējās daļas.

Tā - nu tas ir izdarīts. Stafeti padodu tālāk Agai .