Cilvēki

Kaut kādu dīvainu notikumu un nenotikumu sakarībā, pēdējās dienās domāju par to, ka īstenībā nekas nav vērtīgāks par labiem cilvēkiem. Nauda, vara n'stuff ir forši, bet kāda no tā visa jēga, ja apkārt nav foršu, patīkamu un prieku radošu cilvēku.

Tie var būt pilnīgi nejauši satikti cilvēki, kas kaut kādā dzīves brīdī ir kaut ko iemācījusi vai palīdzējuši. Tie var būt cilvēki, kas ir nozīmīgi citu cilvēku dzīvēs pat pašiem to neapzinoties. Tie, protams, ir arī vistuvākie cilvēki, uz kuriem var paļauties vienmēr - ģimene un draugi. Pie tam ne tikai ikdienas draugi, bet arī tādi, ko satiec labi ja reizi gadā, bet ar sirdi zini, ka draudzību šis retais satikšanas fakts nemaina.

Arī man ik pa brīdim gadās aizmirst to, ka līdzcilvēki ir all that matters, bet galvenais to ir neaizmirst pavisam. Ir jāatcerās novērtēt visus labos cilvēkus, ko Dievs ir devis satikt, lai dzīve kļūtu un būtu labāka. Novērtēt gan iekšēji savā apziņā, gan pateikt paldies šiem cilvēkiem, ka viņi IR.

Un pats galvenais - lai arī kas ar pasauli notiktu tuvākajā laikā - vai tā būtu atomkatastrofa, kaut kas pasaules gala veidīgs vai visas līdzšinējās pasaules sistēmas sabrukums - gan jau kāut kā kopā mēs to pārdzīvosim. Bet, ja būs lemts mirt, tad vismaz būsim forši padzīvojuši līdz tam!

Labu vakaru un paldies, ka esat!